04/06/2026
Šorīt atveru savu dienasgrāmatu un rakstu:
man liekas, ka mēs dzīvojam dzīvi, kuru mēģinam nopelnīt. jā pavisam godīgi man tā šķiet. mums visu laiku kaut kas jāizdara, jāsasniedz, jāparūpējas par citiem un tikai tad mēs varam domāt par sevi.
Es tik bieži dzirdu sev apkārt: man vēl tikai jāpabeidz iesāktie darbi, tūlīt beigsies projekts un tad, bērni paaugsies un tad, man nav laika sev…utt…pazīstami?
Ak cik pazīstami. Tik daudzus gadus es dzīvoju visiem citiem un man likās, ka es parūpējos par sevi, bet tikai tagad es saprotu, ko nozīmē pa īstam likt sevi pirmajā vietā. Es to saucu par sevis prioritizēšanu - vispirms es un tad citi 💫
Izklausās nereāli vai ne. bet nemaz tā nav. Mans spilgtākais piemērs: atbraucot no darba mājās, esam piekusušas, reizēm knapi velkam kājas…un ko mēs daram? pareizi…ar pēdējiem spēkiem taisam vakariņas un tad vēl jāpiekārto māja…un tad es atpūtīšos…un tad atnāk bērns un saka, ka bija grūta diena un tu pieslēdzies bērnam un tava atpūta ir….iekrīti vakarā gultā un no pārguruma vai nu atslēdzies vai otrādi nevari aizmigt, jo ir miljons domas.
…un iedomājies, ja tu atbraucot mājas, nevis ķeries klāt pie citu vajadzību apmierināšanas, bet tajā brīdī iedod sev atelpu, piemēram, atgulies at kājām gaisā un palasi grāmatu 30min, vai vienkārši paskaties griestos vai ieej dušā vai pastaigājies. bieži vien patiesi pietiek ar 30min un tu esi atpakaļ resursā un vari apmierināt citu vajadzības ar citu enerģiju.
… un, tas arī viss. tas nozīmē likt sevi pirmajā vietā. diezgan vienkārši, tikai jāatļauj sev darīt citādi.
Tāpēc es radīju rotaslietu kolekciju - ATĻAUT, kas simbolizē šo mazo atļauju sev.
pieejama no 11. jūnija. 🤍